dienasgramata:

noklausījos sarunu tramvajā - brauc divi jaunieši, viņš: gadi tā ap septiņpadsmit, blonds, rūpīgi ieveidotām cirtām, melnā, platā lietusmētelī, pieguļošām biksēm, kājās sarkani sporta apavi, runā ar viegli nojaušamu ārzemniecisku akcentu, kas iegūts pēc gada apmaiņas programmā kaut kur Eiropas koledžās; viņa: vēl stilīgāka.

Viņš (skatās ārā, lietū aiz loga): Es nesaprotu, kā var būt uz ielām tik daudz alkoholiķu.
Viņa: Mhm.
Viņš: Vai tiešām cilvēki tik slikti dzīvo?
Viņa: Mhm.
Viņš: ...tā - dzert uz ielas dienas laikā! Viņi ne uz ko vairs necer?
Viņa: Nesaprotu.
Viņš: Dzīvē taču ir tik daudz skaista.
Viņa: Jā.
Viņš: Kāpēc jālieto alkohols? Vai vēl trakāk - narkotikas!
Viņa: Jā, to es vispār nesaprotu.