Jā tādas domas apciemo arī mani... baisākā sajūta reiz bija guļot - naktī - iedomājos, ka man ir kāda slimība, kad cilvēkam tik ļoti palēninās sirdsdarbība un elpošanu, nu visas tās lietas, kas liecina par to, ka cilvēks dzīvs, ka mani nolemj aprakt - es tad nu guļu tajā zārkā un skatos to visu ceremoniju, un kā zārku aiztaisa, kā iestājas tumsa un tad sāk grabēt trīs saujas smilšu - nu neko viegli tās smiltis nesijājas... pārņēma izmusums, bet no izmisuma - zuda spēja kustēties un nevarēju pakliegt... un likās, ka sapnis un īstenība samainās vietām... Vispār jau baisi...
(bez virsraksta) @ 22:20
jubilacija commented on dienasgramata's post:
Jā tādas domas apciemo arī mani... baisākā sajūta reiz bija guļot - naktī - iedomājos, ka man ir kāda slimība, kad cilvēkam tik ļoti palēninās sirdsdarbība un elpošanu, nu visas tās lietas, kas liecina par to, ka cilvēks dzīvs, ka mani nolemj aprakt - es tad nu guļu tajā zārkā un skatos to visu ceremoniju, un kā zārku aiztaisa, kā iestājas tumsa un tad sāk grabēt trīs saujas smilšu - nu neko viegli tās smiltis nesijājas... pārņēma izmusums, bet no izmisuma - zuda spēja kustēties un nevarēju pakliegt... un likās, ka sapnis un īstenība samainās vietām... Vispār jau baisi...
Jā tādas domas apciemo arī mani... baisākā sajūta reiz bija guļot - naktī - iedomājos, ka man ir kāda slimība, kad cilvēkam tik ļoti palēninās sirdsdarbība un elpošanu, nu visas tās lietas, kas liecina par to, ka cilvēks dzīvs, ka mani nolemj aprakt - es tad nu guļu tajā zārkā un skatos to visu ceremoniju, un kā zārku aiztaisa, kā iestājas tumsa un tad sāk grabēt trīs saujas smilšu - nu neko viegli tās smiltis nesijājas... pārņēma izmusums, bet no izmisuma - zuda spēja kustēties un nevarēju pakliegt... un likās, ka sapnis un īstenība samainās vietām... Vispār jau baisi...