anonymous commented on dienasgramata's post:

Parasti šī sajūta pāriet tad, kad izdodas nodarboties ar to, kas tai brīdī vismazāk nepieciešams. Nu kā tas prātvēders reiz teica - darbi, kas ir svarīgi un neatliekami, kas ir svarīgi un atliekami, nesvarīgi un neatliekami un nesvarīgi un atliekami. Pirmos vispār var uzreiz aizmirst, bet ar pēdējiem vien ir vērts nodarboties.