dienasgramata:

ideja izdarīt pašnāvību jau nav nekas dabisks un organisks (būtu ļoti jocīgi, ja tā būtu), tas ir tīri civilizēts akts, kas eksistē noteiktā kultūras vidē un tradīcijā. manuprāt, nav nekādu šaubu, ka ienākt prātā izdarīt pašnāvību daudz lielāka iespēja ir cilvēkam, kas par kaut ko tādu ir lasījis, dzirdējis vai redzējis jau iepriekš. un tas, ka pagājušajā gadsimtu mijā bija mode uz romantiskām pašnāvībām, nav nekāds noslēpums. vai, piemēram, goda pašnāvības mūsdienu Japānā. kāpēc pašnāvnieks novelk apavus? kāpēc uzraksta zīmīti? kāpēc parūpējas, lai līķis izskatītos skaisti? ne jau visi, protams, bet zināma daļa to dara kā kultūras rituālu. un rituāliem ir svarīgi paraugi, prototipi, atkārtošana.