Man nekad nav bijis problēmu izmest ārā maizi, taču es nevaru paiet garām izmestām un nevienam nevajadzīgām grāmatām. Pirms pāris gadiem kādā lietainā ziemas vakarā pamanīju uz Skolas ielas trotuāra noliktu čupiņu grāmatu. Ātri paņēmis augšējo, devos mājup. Tas bija kāds vecs un biezs anatomijas atlants vācu valodā, brūnos vākos un zilu lappušu griezumu. Es teicu: "Gribu redzēt, kā izskatās plaušas!", atšķīru un tajā lappusē bija uzzīmētas plaušas. Tad es teicu: "Gribu redzēt, kā izskatās smadzenes!", atvēru un tur bija galvas šķērsgriezums. Es teicu: "Gribu redzēt, kā izskatās sirds!" - tur bija sirds. Nobijos un vairs nevēru grāmatu vaļā. Noliku mājās plauktā. Ja nu noder..