Tagadējā māksla, īpaši skatuves un filmu, lielā mērā līdzinās dinamo mašīnām: kā tās ražo elektrību, tā šie mākslas darbi izsauc ārkārtīgu seksualitāti. Pie šīs pašas reizes atzīmējama vēl viena analoģija, kas radusies technikā, bet bez kādiem seksuāliem nolūkiem, proti tā, ka volta degļi praksē ir izveidojušies pēc ģenitāliju līdzības: negātīvas elektrības deglis līdzinās vīrieša organam, kamēr pozitīvas - sievietes. Uz šīs analoģijas pamata vīrietis uzskatāms par tās seksualitātes krājēju un lietā licēju, kas ceļas no negātīvās elektrības, un sieviete par pozitīvās elektrības pārveidotāju seksualitātē. Tā tad vīrieša pirmsākums neorganiskajā pasaulē ir elektrons, kas nes negatīvo elektrību, un sievietes - protons, kas nes pozitīvo elektrību. Ar to izskaidrojama vīriešu klaidonība un sieviešu mājība, jo elektroni ir klaidonīgi, kamēr protoni - pasīvi. Šie atzinumi dod iespēju vēl tālāk un dziļāk atklāt vīrieša un sievietes īpašības.

(c) Valdemārs Reiznieks "Sievietes vieta pasaulē", Rīgā, 1935