dienasgramata:

es jau esmu stāstījis, ka reizēm mēdzu testēt sevi uz vecumu, izmantojot mūziku, kas man pusaudžu gados atstājusi kādu traumu, tā pārbaudīju Dire Straits un konstatēju, ka joprojām šķiet neklausāms, bet vakar sameklēju Frenku Divālu - tādu 80.-90. gadu elektronisko vācu šlāgeri ar elsām līdzīgu vokālu par mūžīgo mīlestību un reinkarnāciju, ar šausmām konstatēju, ka vēl mazliet un šis jau būs klausāms, tāpēc nekavējoties izdzēsu no datora


(http://youtu.be/Yv_EDS3sU_s)