dienasgramata:

tas tieši ir tas, par ko viņš runā - ja tu pie sevis nodomā, ka tas ir sūds, bet skaļi nesaki, tad tu neesi inteliģences vārda cienīgs. es saprotu, ka tas ir jautājums par liekulību, divkosību, melīgumu, taču manuprāt tur ir viss nedaudz sarežģītāk. lūk, neslēpšu, es tagad rīkojos tā, kā manos ieskatos vajadzētu rīkoties "inteliģencei", pareizāk sakot, "intelektuāļiem" - pienākt klāt un pateikt: "pagaidiet, nav taču viss tik vienkārši, paskatieties taču arī no citas puses" utt. Manuprāt, sūds nav un nevar būt lietas īstais vārds, ja vien runa nav par izkārnījumu. Sūds ir disfēmisms, kas noņem, atceļ un padara neiespējamu sarunu par būtisko. Saukt mākslas darbu par sūdu - tas neko neatrisina, tas nav ne inteliģenti, ne godīgi. Galu galā, tas vienkāršo vērtējumu līdz banalitātei. Vai nu ir sūds, vai arī nav sūds. Ja šāda bināra domāšana ir inteliģences pazīme, tad nošaujiet mani.