dienasgramata:

Kādu brīdi nevarēju saprast, no kurienes piepeši tā mode teikt par filmām, teātra izrādēm vai grāmatām, ka tās ir sūds. Izrādās, cilvēki ir lasījuši interviju ar Pēteri Krilovu Rīgas Laikā.

Krilovs: "Es domāju, ka inteliģencei ir jāmāk lietas nosaukt īstajos vārdos – tas ir galvenais, kas viņiem ir jādara. Viņi nedrīkst sameloties arī psiholoģiski, mentāli un pat estētiski. Ja tu redzi, ka tas ir sūds, tad tev jāsaka, ka tas ir sūds, ka tā nav laba māksla vai labs sasniegums, vai mums nepieciešams prezentēšanās pasākums. Vienkārši jāsaka – tas ir sūds."

Es tikai gribēju piebilst, ka esmu citādās domās. Es nedomāju, ka inteliģences pazīme ir staigāt apkārt, skaļi klaigājot: "Tas viss ir sūds! Tas viss ir sūds!"