dienasgramata:

Varavīksnes tilts


Es dziļā sapnī iegrimu
Un lidojumā tvēru
Pār dziļo aizu būvēto-
Varavīksnes tiltu

Tas brīnišķīgi zaigoja
No dārgakmeņiem veidots
Ar gaismas staru rotaļu
Tā zeltītajās vantīs

Es nolaidos tā pakājē
Un bijīgs devos pāri
Ar nedrošības sajūtu
Par nezināmo tālē

Tilts tālu sniedzās mākoņos
Ar strauju upi lejā
Tās zilie, dzidrie ūdeņi
Ar sauli rotaļājās

Ar baiļu trīsām dvēselē
Es ieraudzīju staru
Kurš izgaismoja mākoņus
Ar neredzētu gaismu

Stars pēkšņi mani apņēma
Un balsi izdzirdēju
-Nāc iekšā droši, nebaidies
Te savējie tik mājo

Jo jāredz Tev, kas nezināms
Un nākotnē, kam jābūt

Es izgāju caur mākoni
Un satikos ar Vārdu
Viņš novēlēja likteni
Lai nešaubītos vairāk

-Tev jātiekas ar eņģeli
No gara tumšā spēka
Nav līdzīga tam radībā
Tam, Levitāna spēks

Viņš mūsu gaismas veidojums
Bet tumsība tam mīļāka
Un mīlestības sirsnība
Ir pārvērtusies naidā

Tas meklē vājas dvēseles
Lai pievērstu tās tumsai
Un viņa gara barība
Ir ļaunas cilvēk domas

Es saļimu zem likteņa
Un sapratu, ka neesmu spējīgs
Šo Levitānu uzvarēt
Ar viņa uguns liesmām

-Ak jaunekli, Tu nebaidies
No gara tumsas spēka
Jo gaismas stars ir spēcīgāks
Lai apturētu liesmu

Tev dzīves skola jānobeidz
Un bruņojums ir jāsaņem
Lai būtu spēcīgs pretinieks
Jo duelī tev jāuzvar

Ar pretinieku satikos
Tas baismīgs likās tumsā
Ar akmens sienu dalīti
Mēs vērojam viens otru

Tam pavēlēju pakļauties
Tā vārdā, kam es ticu
Bet rezultāts ir negatīvs
Viņš novīpsnāja tikai

Te pēkšņi brīnums notika
Un tiku ietērpts bruņās
Kā vieglās rotas karavīrs-
Romas leģionā

Ar roku tvēru zobenu
Kurš abpusēji griezīgs
Gars strauji mani pildīja
Ar neizsakāmu spēku

Es pacēlu šo ieroci
Jo acis meta zibšņus
Un siena priekšā izgaisa
Ar ienaidnieka tēlu

Tad tālāk devos debesīs
Tur redzēju es celtni
No pelēkajiem akmeņiem
Ar vienu tukšu nišu

Tai četrstūraina pamatne
Ar piramīdas smaili
Un nedzīva tā izlikās
Uz zvaigznēm pilnā fona

Šai nišā tiku ievietots
Kā dzīvais saules akmens
Un iezaigojās veidojums
No laukakmeņa bluķiem

Grāls gaismās lokā lidoja
Pa Universa telpu
To veidojot tik brīnišķu
Kā uzplaukušu puķi

Un notikumu secība
Ir varena tik ļoti
Ka Universu pildīja
Ar salūt gaismas prieku

Par zelta tēlu visumā
Es tiku pārvērsts pēkšņi
Un brīnījos par redzēto
Un neciluma veiksmi

Es atgriezos šai pasaulē
No sapņa brīnišķīgā
Un nezinu kad veidosies
Šo notikumu ķēde

Tik vienu zinu ticībā
Ka varavīksnes tiltu
Var būvēt savā apziņā
Pār vientulības aizu

Es vēlos daudz ko pavēstīt
Par iepazīto Vārdu
Bet visam sava secība
Un notikumu gaita

Jānis Ūlands
Orvault. Francija
08.05.2010