Vienkārši kā zviedru valodas zinātājs saprotu, ka Lāršonu saukt par Larsonu ir tikpat stulbi, kā Šlāpinu (vai Slapiņu) par Slapinu, tāpēc arī pārējos valodnieku ieteikumus uztveru ar sapratni.
Droši vien varētu iebilst - cik tad ilgi visu mainīsim, vai nevajadzētu par kaut ko vienoties un pie tā palikt. Taču tik ilgi tas nemaz nenotiek: mani vecvecāki vēl mierīgi avīzē varēja izlasīt, piem., Margita Kalniņ.