no rīta man patīk:

- kartona kaste ar uzrakstu fragile, sētniece velk to pa vecrīgas bruģi, salīkusi un smaga
- spilgtās un robotās ēnas uz māju sienām un jumtiem, kas ne uz mirkli nepaliek tādas, kā bijušas, es uz brīdi novēršos, un viņas jau ir citur
- tukšās mazās škērsieliņas, kurās nu nevienam nav jāiet iekšā ik agri no rīta, jo tur galu galā nav ne māju, ne darba, tik akmens, kaķi un vēsums
- trīsstūrainās, slapjās un aukstās Narvessen sviestmaizes plastmasas trauciņos, negaršīgas un bezjēdzīgas, bet vienīgais, ko tik agri var nopirkt līdzās poļu un latviešu pornožurnāliem
- meitenes sagulētām acīm un nepareizi uzvilktām zeķubiksēm, kaut kur dodas, vēl pagaidām pilnīgi neko neredzot un negribot
- jocīgā sajūta kājās, kas neklausa un klūp, it kā es būtu vakar skrējis vai izdarījis neskaitāmus pietupienus, tad es atceros, ka neko tādu nedarīju un vairs neko nesaprotu