Vakars. Repše pieceļas no krēsla, pienāk tuvāk logam un atglauž sarkani krāsotos matus. Rietošajā saulē nozaigo lūpu krāsa, acu ēnas, nagu laka. Vien kāda negaidīta, skaudra doma liek nodrebēt spītīgās mutes kaktiņiem: „Es esmu labākā latviešu rakstniece. Labākā.”