Koki neraud un atdod savus zarus
Man par velti,
Un man nesalst, un mani neaiztiek lietus
Zaļā lapu teltī.
Bet zeme atņem
Katram troksnim tā ieročus,
Zeme ārstē mani
Ar savu mieru.
Un es prasu zālei un zemei,
Es prasu reizē abiem,
Kāpēc viņi ir tādi,
Kāpēc viņi tik labi.
(c) Vitauts Ļūdēns (1937-2010)