dienasgramata:

atgriežoties pie Rammstein: nu, par lampiņu mutē būtu skaidrs, to jau Lorija Andersone izdomāja un fotogrāfi ir internetos rūpīgi izanalizējuši, bet kā tika realizēta solista pacelšanās uz šaurā podesta piecu metru augstumā? Teorētiski, protams, kas tur ko nenostāvēt, bet praktiski - katrs, kas to pamēģinātu, saļodzītos un nogāztos kā likts. Pēkšņais augstums, straujā kustība, skatiens lejup un vēl operēšana ar pirotehnikas kannu rokās... Pietiek ieliekties vienā celī un gatavs. Vai tiešām jogas treniņi izstrādājuši nesatricināmu vestibulāro aparātu? Brīdī, kad podests nolaidās atpakaļ, uz mirkli atvērās caurums pie kājām un divas rokas ātri kaut ko noņēma no solista kājām. Es iedomājos, ka kaut kādi fiksatori pie potītēm, bet tad sapratu, ka tas būtu vēl bīstamāk - līdzsvara zaudēšanas gadījumā, ja kājas ir piestiprinātas pie pamatnes, tad nav pat iespējas atjaunot līdzsvaru ar nelielu soli sānis. Palīdzētu stabils stiprinājums virs ceļiem, bet to varētu pamanīt.