dienasgramata:

Šīgada latviešu CD vāciņu dizainā jaunas nominācijas!

tas Vītolu ģimenes sirdsšķīstais albums ir tāda gaišuma pilns, ka no vāciņa un bukleta neko nevar izlasīt. Micrec mājas lapā vēl kaut kā, bet dzīvē tie baltie burti ir sudraboti un redzami tikai vienā noteiktā leņkī, par dziesmu tekstiem rokrakstā nemaz nerunājot:



Ar vāciņu īsti nav paveicies arī rokgrupai Thursday12th, viņu atlokāmā kastīte ir pārklāta ar kaut kādu reti riebīgu laminātu, kas čīkst pret pirkstiem un nagiem trakāk par (te katrs var ielikt savu iemīļoto skaņu - naglu pa stiklu, gaisa balonu, krītu pa tāfeli utt.), un sajūta arī derdzīga. Man šķiet, padomju laikā no tāda materiāla izgatavoja pašus baisākos godarakstus komjauniešu apbalvošanai. Vāciņš turklāt sākotnēji ir aizlīmēts ar grūti noplēšamu uzlīmi, ko noplēst iespējams tikai kopā ar vāciņa malu. Vārdu sakot, es nezinu, ko īsti viņi spēlē, jo nespēju to CD paņemt rokās. Un albuma nosaukumu es arī nespēju izlasīt.