Doma īstenībā ļoti skaidra - ja tu esi gleznotājs, tēlnieks, arhitekts, komponists, etc - tad tavi darbi paliek un ir māksliniciski nozīmīgi arī pēc tavas nāves; ja pēc tam visi saprot "patiesību", tad lūk, tavi darbi arī ir un visa pasaule to var izbaudīt.
Ja tu esi teātra aktieris, režisors, baletdejotājs, u.c "dzīvās" mākslas izpildītājs, tad visam, ko tu dari un radi ir spēks tikai tajā brīdī, tikai tai publikai kas uz to konkrēto performanci ir atnākusi un to redz un izjūt...