dienasgramata:

pašā uzstādījumā "jādzīvo šis mirklis tāds, kāds tas ir" skan nākamais mirklis, nevis šis

ir mirklis A, kurā tu nodomā "jādzīvo šis mirklis A tāds, kāds tas ir", un tad ir mirklis B, kurā tu sāc realizēt sākotnējo uzstādījumu, taču tā realizācija jau vairs nekādi neattiecas uz mirkli A, labākajā gadījumā uz mirkli B, bet ctrez gadās, ka vispār - z mirkli C, kurš vēl tikai būs.. kaut kad.. nu, jāsaņemas, un tad jau gan.. tad gan dzīvošu šo mirkli tādu, kāds tas ir...

vēl, protams, ir iespējama situācija, kad tu atskaties uz mirkli Z un nodomā "eh, labs bija mirklis Z, es viņu izdzīvoju tādu, kāds tas ir", taču tas jau notiek mirklī A, savukārt nākamā doma, labākajā gadījumā skar mirkli A, bet ienāk prātā jau mirklī B