Būs laiks, kad tuksnešos
oāzes zaļos
un tropiskos mežus
glabās arhīvu plauktos
veco gadsimtu
pasaules kartes.

Un romantikas
tumšzilā puķe
novītīs ielai zem kājām...

Netrūks tad maizes nevienam
pietiks laika
aprakstīt dzejās
transplanētiku,
to, kā mašīnas griežas
un cilvēka jūtu (ja tādas vēl būs)
ķīmisko sastāvu.

(c) Austra Skujiņa, 1932