Nepabeigtā dienasgrāmata


Reply To:

(bez virsraksta) @ 11:05

[info]dienasgramata:

sakiet, vai jums ir tāda mūzika, kas zīmīgajos pusaudža gados skanējusi no rītiem un traumējusi psihi, taču kaut kas turēja ciet un neļāva to izslēgt, tāda mūzika, kas bija vienlaikus pretīga vai nesaprotama, taču fascinējoša un freidiska, man piemēram (kauns atzīties, bet tā jau būs katram, tāpēc man jāsāk pirmajam un jāiedrošina) tāds bija Jon Anderson duetā ar Vangeli, mani kaitināja (toreiz vēl nebija izgudrots vārds "kretinēja") viņa spiedzošā balss, nomāca elektroniskā stīgu orķestra kaķu koris un stieptās, salkanās melodijas, es ne velna nesapratu, par ko tas viss ir un kāpēc, bet tas bija viens no pārdesmit albumiem, kas man bija, un es to klausījos, it īpaši brīvdienu rītos, kad aiz loga spīdēja saule un negribējās iet ārā, bet gulēt gultā un spīdzināt sevi ar šo mūziku un domām par to, ka neviens mani nemīl un dzīve sūkā, saprotams, šāda mūzika iespiedās zemapziņā dziļāk par jebko citu, vai jums arī ir kaut kas līdzīgs?


Attēlā - Jon Anderson, son of a bitch
 

Your Reply:

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..

Nepabeigtā dienasgrāmata