nē, es tā īsti runājis neesmu jau kādas trīs dienas.
klau, šim jautājumam nebija pamatojuma - es vienkārši gribēju uzzināt, kā tas ir tev būt manai ilūzijai. tu esi butaforija vai reāla matērija ar savu dvēseli un savām ilūzijām? vai mēs šķērsojam viens otra gaismu?
galu galā, protams, liekas sasodīti muļķīgi jautāt vienalga ko, jo atbildes nāk no manis paša - jeb nē?
piedod (kas?) esmu mazliet samulsis