nezinu, kāpēc tev vajadzīgs zilais:
debesis, jūra un tad vēl tās acis
dievs, kad tu radīji sensoro pasauli
viņsauli, aizgūtnēm skrienošos mākoņus
šķiet, tavu roku uz molberta vadīja
paletes nazis un dzēšamā gumija

nezinu, kāpēc tev vajadzīgs siltais:
jūrmalas smiltis un lava, un sievietes
dievs, tavu mērķu un motīvu atslēga
sen jau ir norīta, šīrīta rītausmā
pēdējais, ko vēl es piefiksēt varēju
vemšanu, vēdera graizes un caureju