dienasgramata:

"Viens ievērojams labums, kas rodas no Filozofijas, ir iedarbīgā pretinde, ko tā mums piedāvā pret māņticību un maldu reliģiju. Visi citi līdzekļi pret šo nāvējošo sērgu ir bijuši nederīgi vai vismaz nedroši. Parastais veselais saprāts un pasaulīgā pieredze, kas paši par sevi noder lielākai daļai dzīves vajadzību, šajā gadījumā izrādās neefektīvi: Vēsture un ikdienas pieredze mums piedāvā krāšņas liecības par cilvēkiem, kas apveltīti lielām spējām darījumu un attiecību kārtošanā, bet visu savu dzīvi pakļauj visprastāko māņticību kundzībai. Pat dzīvesprieks un rakstura labsirdība, kas kā balzams ārstē visas viņu brūces, nespēj pretoties tik iedarbīgai indei; un mēs it tieši to varam novērot pie vājā dzimuma, kas, lai arī tik bagātīgi apveltīts ar tamlīdzīgām dabas dāvanām, tak skaidri izjūt savu prieku šī uzmācīgā pretinieka nolādētu esam. Bet, tiklīdz pamatota Filozofija ieņem savu vietu cilvēka prātā, māņticība top iedarbīgi izstumta, un kļūst skaidri redzams, ka tās triumfs pār šo ienaidnieku ir daudz pilnīgāks kā pār jebkuru citu cilvēka dabai raksturīgu netikumu vai vājību. Mīlestība vai dusmas, godkāre vai skopums – sakņojas raksturā un jūtās, ko pat visveselākajam saprātam ir grūti pilnībā mainīt, taču māņticība, būdama pamatota aplamā pieņēmumā, ir tūlītēji iznīcināma, tiklīdz patiesa filozofija iedvesmo augstākas varas taisnīgākās jūtas."

Deivids Hjūms "Eseja par pašnāvību" (vakar pamēģināju tulkot)