"Vasarā noīrējām vasarnīcu Puškinā, pie Maskavas. Mājiņa uz vistas kājiņas, gandrīz bez dārza, toties terase pavērsta pret lielu pļavu, pa labi - sēņu pilns mežs. Ne māju, ne cilvēku. Bija bads. Pārtikām vienīgi no sēnēm. Uzkodās - marinētas sēnītes, sēņu zupa, reizēm pīrāgs no rudzu miltiem ar sēņu pildījumu. Otrajā - vārītas sēnes, cepšananai nekā nebija, sviests bija retums.
Ik vakaru sēdāmies uz lievenīša mājas priekšā. Saulrietu skatīties."

(no Ļiļas Brikas atmiņām par V. Majakovski un O. Briku, 1919. gads)