skarbākais aplauziens var sanākt tad, kad motivācija bēgšanai ir citu apbēdināšana - kad ES biju maziņš, izplēsu caurumu ļoti šaurā istabas lodziņa skrīnā, izrāpos un aizmuku mežā. nekur tālu gan, lai neapmaldītos. pēc kādas stundas, kad bija apnicis zīmēt ar puļķīti smiltīs un, pēc maniem aprēķiniem, visiem bija jābūt panikā un meklējumos, atgriezos. efekta dēļ šoreiz izvēlējos durvis, bet - nekādas reakcijas. protams, protams, neviens nebija pamanījis manu prombūtni.
skaties, ka nesanāk tāpat.