Ludvigs Vitgenšteins 1916. gada 6. aprīlī: “Dzīve ir...”

1916. gada 7. aprīlī: “...spīdzināšana, kas brīžiem mazinās, bet tikai, lai padarītu mūs jutīgākus pret citām mocībām. Šausmīgs moku komplekts. Visu nakti nogurdinošs pārgājiens. Mani mocīja klepus un atrašanās piedzērušos, nelietīgu un stulbu cilvēku sabiedrībā. Dari labu un priecājies par savu tikumu. Esmu slims un man ir nožēlojama dzīve. Kungs, palīdzi man. Esmu nelaimīgs nabaga cilvēks. Izdzirdi mani, Kungs, un dāvā man mieru! Āmen.”