“Pārnākot mājās, atradu sievu saposušos tā, it kā viņa būtu pabijusi ārzemēs, taču es domāju, ka nebija gan, uz ko viņa man atbildēja kaut kā tā, kā man nepatika, un es viņu nedaudz pavilku aiz deguna, saprotams, lai viņu apvainotu un vēlāk mierinātu, kaut arī centos to noliegt, taču izdarīju to steigā, nabadzīte uztvēra to slimīgi, domāju, ka deguna saspiešana tiešām bija sāpīga, jo viņa vēl diezgan ilgi raudāja, taču pamazītēm mēs atkal kļuvām par draugiem gan pēc vakariņām pie manis kabinetā, gan arī vēlāk gultā.”

Semjuels Pīpss 1664. gada 5. aprīlī