atradu vecu dzjoli, ko nekur neesmu izmantojis

sasodītie ziemas rīti
mājas darbi padarīti
pirksti rātni nosaluši
sirds kā seši melni truši
vienā būrī visu mūžu
trīc un dzied par mulenrūžu
parīzi un luksemburgu
reizēm šķiet ka tādu murgu
pielīmējis pasta pakai
čehu grāmatvedis trakais
nolobīt un aizlavīties
tiesas prāvā iesaistīties
dabūt deviņpadsmit gadus
korķus spuldzītes un vadus
izbirušus kalendārus
laika plānotājus kārus
nez kur palikusi viņa
man uz mēles garoziņa
tējas kripatiņa melna
patiesībā nav ne velna
patiesībā nav ne velna