Mana mamma vakaros raud
Un es nevaru saprast, par ko
No rītiem jau viss ir kārtībā
Un mēs sēžamies brokastot

Pēc tam man ir jāiet uz dārziņu
Bet mammai uz darbu kaut kādu
Tad mazliet jāraud ir man
Es tikai to neizrādu

Tad viņa atnāk man pakaļ
Dažreiz - krietni par vēlu
Un saka auklītēm smiedamās:
Gandrīz aizmirsu šodien par dēlu!

Mēs ejam ar viņu uz veikaliem
Nopirkt man beidzot to Lego
Tikai naudas nekad mums nepietiek
Un lētāk jau arī nedod

Līdz mājām mēs aizejam klusējot
Bet arī vēl tad viņa neraud
Es reizēm atveru mammas aifonu
Varbūt tur atrast iemeslu cerot

Starp bildēm vien atrodu sevi
Taču īsziņu - vispār nevienu
Mājās mēs cepam tad pankūkas
Un padzeram tēju ar pienu

Bet pēc tam mana mamma raud
Tad, kad es esmu jau gultā
Es taču to dzirdu caur sienu
Tikai neuzdrošinos neko jautāt

Katru vakaru viņa raud
Un es nezinu, ko man darīt
Šodien atradu mammas feisbuku
Tur ierakstīts tikai #esarī