DELFI. Bangladešā islāmisti ar mačetēm nogalina kārtējo intelektuāli.

LA.Tikai 24% Latvijas iedzīvotāju kopumā uzticas cilvēkiem.

Esmu manījis, ka citi pieraksta cibā filmas, ko noskatījušies - tāpat vien, tikai nosaukumu, bez komentāriem. Acīmredzot, lai neaizmirstu, kas ir redzēts un kas vēl nē. Vajadzētu pierakstīt arī filmas, kuras nevajag skatīties - brīvas pieejamības apstākļos aizvien biežāk nākas pārtraukt skatīšanos kaut kur desmitajā minūtē, jo saproti, ka filma ir slikta un nav, ko tērēt laiku. Nezinu, vai filmu industrija ir kļuvusi tik obvious vai mūsu iemaņas ir augušas, bet ir itin viegli diagnosticēt sliktu filmu pēc konkrētiem tehniskiem parametriem - mūzikas lietojums, montāža, aktieru balss dabiskums vai samākslotība, krāsu korekcija attēlam, daži režijas feili - tiklīdz tos pamanu, diezgan droši varu noteikt filmas piederību sliktu filmu kategorijai. Šodien pat pārtraucu skatīties trīs:

Precious cargo - Brūss Biliss tēlo ļauno, tas jau vien ir aizdomīgi, mūzika skan pilnīgi nevietā un neīstajā noskaņojumā, skan viscaur vairākām ainām pēc kārtas. Vienīgais interesantais, kam pievērsu uzmanību - šķiet, ka tur ir trīs sievietes priekšplāna lomās un tās runā diezgan daudz, pārsvarā sarunājas ar vīriešiem, galveno lomu tēlotājiem, taču kaut kāds dzimumbalanss vienalga parādās.

Paradox - lēta šausmene, kas tēlo, ka ir zinātniskā fantastika par ceļošanu laikā. Atmaskot var jau pirmajā ainā, galvenais varonis spriedzes brīdī zvana pa telefonu un trīs reizes atkārto vienu un to pašu pilnīgi nevajadzīgā veidā. Ietaupījuši uz dialogu kopīraiteriem. Nu, un arī mūzikas izmantojums.

Risen - intriģējošs pieteikums - romiešu izmeklētājs ierodas noskaidrot Jēzus nāves apstākļus, lai savāktu pierādījumus tam, ka augšāmcelšanās ir feiks. Ir potenciāls asprātīgiem dialogiem, taču attēla patinējums un senās Jūdejas personāžu grims nodod lētumu.