Redzēju sapnī, ka pieeju pie kioska un prasu: "Man, lūdzu vienu..." Un saminstinos, vai nu tādēļ, ka nevaru īsti atcerēties, kas ir tas, ko es gribēju, vai arī mani kāds iztraucē, pienācis no kreisās puses. Bet pārdevēja jau sniedz kaut ko, laikam čeku ar cenu, kas man jāmaksā. Es vēl paspēju padomāt - re, cik dīvaini, kā viņa izdomāja, ko es gribu pirkt, bet jau nākamajā mirklī saprotu - viņa ir pārklausījusies un domājusi, ka es saku: "Man lūdzu Dienu." Bet es negdibu pirkt Dienu, es pat īsti neatceros, ko gribēju, jo saprotu, ka man līdzās ir Sarmīte Ēlerte (jā, es arī sapnī saprotu situācijas komiskumu - nu, ka man dod Dienu, bet tajā mirklī pienāk klāt Ēlerte). Un Sarmīte sāk kaut ko nesakarīgi stāstīt, no kā es saprotu, ka laikrakstam Diena paliek 25 gadi (šķiet, 5. augustā) un viņa rīko kaut kādu pasākumu tam par godu, un prasa, vai es nevarētu piedāvāt kaut ko, es pat nezinu, ko - mūziku, video, kaut kādu uguņošanu. Beigu beigās es iedomājos, ka varētu Sarmīti intervēt, pat sarunāju konkrētu tikšanos. Tad pamodos un domāju - interesanti, bet ir Dienai kaut kāda jubileja vai nav? Un kāpēc Ēlerte to vēlas atzīmēt, ja reiz Diena ir pārdota un pārdevusies.

p.s. ieguglēju, tiešām, šogad paliek 25 gadi, tikai pirmais numurs iznāca 23. novembrī. tad jau vēl ir laiks sarunāt interviju