Nepabeigtā dienasgrāmata


(bez virsraksta) @ 22:04

PAR STUKAČU

mums aiz sienas jau ceturto dienu
kaimiņi kaut ko klaudzina
varbūt vienkārši remontē māju
varbūt dēlu par stukaču audzina

ko tas nozīmē – būt par stukaču
kāpēc kāds būtu jāsit pret sienu?
vai es dabūšu slavu un ordeņus
ja tā klauvēšu katru dienu?

tuk, tuk – tas par mīļoto brālīti
un par to, ka viņš brokastu biezpienu
slepus ārā pa logu izmeta
nu, un vispār neciena ēdienu

tuk, tuk – tas par māsiņu jauko
viņa piektdien no vectēva jakas
divas monētas spīdīgas paņēma
un uz veikalu metās kā traka

tuk, tuk – tas par tanti Loniju
kura pabalstu saņemt turpina
lai gan sen jau it kā ir vesela
televizoru skatās un purpina

tuk, tuk – tas par dumiķi tētuku
kurš par celtnieku strādā pie radiem
un, cik zināms man, pat ne santīma
valstij nodokļos nemaksā gadiem

tuk, tuk – tas par māmiņu manu
ilgāk klusēt es nu vairs nevaru
viņa pirms nedēļas skolas ēdnīcā
bučojās ar to tumšmati pavāru

darba pilnas ir rokas stukačam
nav tam brīvas nevienas dienas
nav ne logu, ne durvju tā pasaulē
apkārt tam vienas vienīgas sienas

un ne slavas, ne ordeņu nevajag
ka tik pieklauvēt, ka tikai nodot
savu ģimeni, draugus un dzimteni
savu laimi viņš taisnībā rodot
 

Nepabeigtā dienasgrāmata