Dūdieviņ, dūdieviņ, ūdeņu dūdiniek,
sadūdo lietu,
Gulgaina sudraba dūmakā plūdini
dūmaļo rietu,
Šalcošām šļakatām pārskalo liedagu,
pārsijā kāpas,
Pārzūzo dūksnāju, donī zem zieda guļ
mana melna sāpe.

Dūdieviņ, dūdieviņ, dod dūnas gaišumu
vakara vēdām,
Visu manu rūgtumu dūkodams aizšūpo
spārngalu vēdās,
Kā tava atspulga pārplaiksna ūdeņus
vilnājā zūdot,
Dūdiniek, pelēkais tārtiņ, mans dūdieviņ,
pagaisīs grūtums.