Varat mani pienaglot pie Jaunās Ģertrūdes baznīcas durvīm, bet man šķiet smieklīgi, arhaiski un nejēdzīgi ne tikai vērot militāro parādi (šodien braucu garām Latvijas karavīriem tādos siltos un parocīgos kamuflāžas kostīmos, kas, spriežot pēc krāsas, acīmredzami paredzēti militārām operācijām tuksnešainos rajonos - tas ir, paslēpties starp akmeņiem un smiltīm, lai notēmētu un nošautu kādu, un šie latviešu puiši līksmi maršēja, sažņauguši automātus saujās un dziedot: "Ai jel manu vieglu prātu - jauns apņēmu līgaviņ'!"), man šķiet barbariski arī doties lāpu gājienā (atgādināšu - lāpu gājieni izsenis ir atgādinājums par etniskiem grautiņiem, nakts aizsegā dodoties dedzināt kaimiņos dzīvojošu "svešo" mājokļus un bodītes) un es nespēju saskatīt jēgu izšaut gaisā dzīvu naudu "krāšņā salūta" izskatā. Es laikam neesmu nekāds īstais latvietis, ja tas viss manī neraisa "patriotisku jūsmu".

no ieraksta CV: "Pilnībā pārvalda Windows, iOS7, Word, Excel, Google translate, Copy and Paste."