1. janvāris
"Laimīgu Jauno gadu!" ir viens no dīvainākajiem un neloģiskākajiem novēlējumiem, kādu cilvēks var izdomāt. Jo nākamais gads nevar būt laimīgs, pirms tas ir pagājis, laimīgs pēc definīcijas taču var būt tikai pagājušais gads, vēl labāk - gads, kas pagājis jau krietni sen... un tikai tagad, pēc ilgāka laika un zināmas pieredzes mēs atskatāmies un varam redzēt - ak, Dievs, cik es toreiz biju laimīgs!
Es saprotu, ka uz nākamo gadu var "likt" zināmas cerības, gluži kā totalizatorā vai kāršu spēlē, taču tas, vai paveiksies un vai likme būs bijusi adekvāta vinnesta iespējām, to tu uzzini tikai vēlāk. Tad, kad jau ir par vēlu kaut ko mainīt. Laimīgs tu vari būt tikai retrospektīvi. Vislabāk - stāstot kādam par iepriekš piedzīvoto. Laime taču visbiežāk ir tieši atmiņās. Laime vienmēr aiziet, nevis atnāk. Bet novēlēt to, lai laimīgs jums šķistu aizejošais gads, tas atkal ir nepareizi, jo neizbēgami paredz to, ka šis, sekojošais gads būs sliktāks par iepriekšējo. Jo iepriekšējo izjust kā laimīgu mēs arī varam tikai salīdzinājumā ar "tekošo".
Protams, ir arī tā netveramā sajūta, ka tu esi laimīgs tagad un šajā brīdī. Bet šis brīdis nekad nevar ilgt visu gadu, nē, pat ne pāris mēnešus. Un parasti jau arī tu saproti to, ka esi laimīgs, tikai tad, ja mēģini kādam par to pateikt. Vismaz - domās. To tad es arī gribētu jums novēlēt - lai jums būtu, kam pastāstīt, ka esat laimīgs. Vai vismaz gribēt kādam to pastāstīt. Lai jums šogad būtu, kam gribēt pastāstīt to, cik esat laimīgs.

1. februāris
Atradu kaut ko lielisku: http://gaida.eclub.lv/index-en.htm, starp citu viņai parīt iznāk otrā dzejoļu grāmata.

2. marts
Iesniedzot nulles deklarāciju, būšot jādeklarē arī savi dārgie.

1. aprīlis


2. maijs
Vajadzētu rūpīgāk pārdomāt mobilā telefona signālu izvēli. Šodien, ejot ārā no PMLP kabineta pēc jaunās Latvijas pilsoņa ID kartes saņemšanas, man kabatā sāka skanēt Zemfira: "Я ухожу, оставляя горы окурков, километры дней, миллионы придурков, литров крови..."

2. jūnijs
no šodienas horoskopa: "Pēcpusdienā var parādīties vēlme no sirds izbaudīt pilsētas nakts dzīvi."

4. jūlijs


4. augusts
pasaule, kā mums to bērnībā mācīja
iedalās divarpus pretējos krastos
tu mani atstāji kaut kur pa vidu
lai tik drīz neatrastos

pasaule prasmīgās tēlnieka rokās
pārtop par grauzdētu pienu un medu
tu mani aizvedi mežā pie stirnām
es tevi atpakaļ vedu

7. septembris

Majori, pludmale. Septembris, 2012


Aleksandrs Dimā "Askānio, jeb karaļa zeltkalis"

1. oktobris
Pirksti tortē


3. novembris
Vakar miegā izdomāju vienu teikumu, kas pašam šķita ģeniāls, nu, tāds, kas noteikti jāpieraksta pēc pamošanās, bet tajā brīdī bija slinkums celties, jūs taču zināt, kā tas ir - paliec guļot un iemiedz atkal, tad pamosties un esi jau aizmirsis to ģeniālo domu un vispār visu sapni. Spēju atcerēties tikai pašu teikuma sākumu, trīs, piecus vārdus, nezinu, vismaz pierakstīšu tos pašus: "Sapņiem ir bail no mums..."

1. decembris
APOLLO. PVD aptur latgremotājdzīvnieku izvešanu no Latvijas.