gribētu pārdzimt par kucēnu Birmā
runājot pašmāju grāmatu terminos
nākamā dzīvē mana izvēle pirmā -
pārdzimt par klostera kucēnu Birmā
vai arī nelielā pēdējā plaukstošā
pagrīdes opija pārstrādes firmā
strādāt par produktu līnijas testeri
transponēt magones bezsapņu miegā
vai par tīģeri sniegā uzņemtā filmā
bīstamās ainās ar Ģirtu Ķesteri
kūleņot lejup pa nefrīta kāpnēm
kā kucēnam Birmā
stāvēt pie ieejas zeltītā pagodā
vērot saulrieta pielietas pilsētas pusi,
bet tu
būtu par tramīgu japāņu tūristu
tajā savējā nākamā dzīvē
pārdzimusi
kāptu augšup pa kāpnēm
uz vakara lūgšanu
mūsu skatieni sastaptos
mēs viens otru
tik ļoti pazītu
divas trīs sekundes
ne vairāk
klusi

Klausos jauno Ultravox albumu un nespēju samierināties ar notikušo. Man šīs albums patīk, man vispār patīk Ultravox, tā ir manas bērnības grupa un tad vēl satikšanās ar Midžu Jūru pirms pāris gadiem Ventspilī un pirms pārdesmit gadiem Rīgā, tāpēc ir tik žēl, ka jaunais albums ir vienkārši jauka mūzika ar "vecā labā Ultravox" piegaršu, bet nav noticis nekāds brīnums un izrāviens. Bet tā jau arī nenotiek. Ja nu vienīgi ar Swans pirms gada.