aizmirsu pateikt - par godu Mias Ferovas dzimšanas dienai (paši to nenojaušot) noskatījāmies 1968. gada filmu "Slepenā ceremonija" (uncut version), kuras vienīgais trūkums bija tas, ka to nefilmēja Romāns Polaņskis (bērnu zaudējusi prostitūta Elizabete Teilore satiek māti zaudējušu garīgi atpalikušu meiteni Miu Ferovu, kas 15 gadu vecumā cietusi no incesta un ik pa brīdim tēlo viltus grūtniecību, beigās Mia izdzer visas tabletes, bet sākumā minētā prostitūta pie vaļēja zārka nodur viņas pavedēju patēvu):

DELFI. Mūrniece gatava maksāt daļu algas par bērnu vešanu uz skolu ar darba auto. Vēstulē LTV raidījumam "100. pants" viņa rakstījusi, ka ir gatava maksāt par dienesta auto izmantošanu, kas notiek vedot viņas bērnus uz skolu. Ministre skaidroja, ka savus pienākumus augstā kvalitātē var veikt tikai tad, ja ir pārliecība, ka ar bērniem viss ir kārtībā.

Neviens te neiepostēja par Sāras Peilinas špikeri uz rokas (kādā republikāņu saietā viņa uzstājās un kameras piefiksēja uz kreisās plaukstas uzrakstītus pāris vārdus ar pildspalvu: "Enerģija... Nodokļi... Amerikāņu nacionālais gars" vēl bija rakstīts "Budžeta apcirpšana", bet tas bija daļēji nosvītrots). Kādā niknā komentārā par viņu rakstīja - ja viņai uz rokas būtu rakstīts "Nopirkt maizi, pienu un olas", tas būtu sirsnīgi un piedodami, bet te ir situācija, kā tad, ja tu atnāc uz ārsta kabinetu un pamani, ka viņam uz rokas ir špikeris: "Noskaidrot diagnozi... Izrakstīt recepti". Bet dienu vēlāk jau Baltā nama preses sekretārs Roberts Gibs iznāca uz tikšanos ar žurnālistiem ar pavērtu plaukstu, uz kuras bija uzrakstīts: "Olas, maize, piens, cerības un pārmaiņas".

tā, šodienas horoskopā rakstīts: "Kaut ko vērtīgu šodien uzzināsit vien tad, ja runāsit zem četrām acīm. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, sarunu partneri vispirms rūpīgi „iesildiet” un tikai tad uzdodiet tiešus jautājumus."

nu, kurš grib iesildīties?