trīs dienas bez interneta un televizora nozīmē paklausīties latvijas radio viens, jūs nestādaties priekšā, kāds tur darās šobrīd murgs - priekšvēlēšanu reklāmas mijas ar bezmaksas aģitācijas raidlaiku, kandidāts uz eiroparlamentu Visvaldis Lācis runā latīņu valodā, atsaucas uz romiešu tiesībām un stāsta, kā viņš Briselē pateiks: "Jūs te vispirms paši tiekat galā ar saviem nacionālajiem konfliktiem un tad mums aizrādiet! baski un kataloņi jau cik ilgi grib savu valsti?", kandidāts Rubīns paziņo: "Alga virs 1000 latiem ir amorāla laikā, kad 80 procenti Latvijas iedzīvotāju dzīvo zem... (nesadzirdēju, zem kā)", viltotā intervijas formas reklāmā žurnāliste jautā kandidātam Loskutovam: "Sabiedrība jūs pazīst kā ļoti godīgu cilvēku. Sakiet, kāpēc jūs izlēmāt iesaistīties politikā?", kandidāts Ārgalis saka, ka viņš nav runātājs, bet pateiks, un beigās pasaka, ka viņš būs: "Rīgas mērs, Rīgas liktens... (tad ir pauzīte) ir jūsu rokās." Stilīga ir zaļo reklāma, kas iemāsterēta uzreiz aiz Šlesera reklāmas "Kurš gan cits?", atskan Līdakas balss: "Apnicis jau, protams, ka cits!"

man ļoti patika reklāma "Bet tie bija mani pīrādziņi!" un es nevarēju saprast, kāpēc tā nestrādā. šodien ieskatījos un sapratu - pirmkārt, frāze "Tieši tā! Neļausim birokrātiem tos apēst," izskan, it kā to teiktu tie trīs džeki uzvalkos, līdz ar to sanāk, ka viņi runā par kaut kādiem birokrātiem, kas ir kaut kur citur, un pīrādziņus apēd tieši tāpēc, lai tie netiktu šiem birokrātiem. bet Jaunā laika džeki stāvkadrā, kas parādās reklāmas beigās, izskatās precīzi tādi paši, kā tie trīs, kas apēd pīrādziņus.