Vai jums ir gadījies sapnī redzēt to, kā jūs sēžat istabā, runājat par kaut ko ar māti, nav pat svarīgi, par ko, lai gan tieši tas ir šī sapņa sižeta pamatā, taču tad jūs pilnīgi nejauši paskatāties ārā pa logu un redzat, kā pāri ielai, pretējās mājas logā, kādā sestajā stāvā uz palodzes spēlējas bērns, nepilnu gadu vecs bērns, bet logs ir vaļā, jūs tajā savā sapnī paspējat tikai uzmest nejaušu skatienu, bet bērns jau ir pārvēlies pāri palodzei un krīt lejā, bet to jūs neredzat, jo sēžat savā istabā un un no šīs pozīcijas redzat tikai pretējās mājas augšējos stāvus, turklāt tas, ko jūs redzējāt, bija tikai viena sekunde, tagad tur aiz loga nav nekā briesmīga, un arī nekādu skaņu nav, kas nāktu no āra un liecinātu par notikušu nelaimi, lai gan jūs labi zinat, ka bērns IR nokritis un noteikti tagad jau miris, nav pat nekādas jēgas celties un skriet ārā uz ielas, jo tā būtu tikai kaut kāda pataloģiska ziņkāre - paskatīties uz līķīti, jā, vēl jūs ievērojat, ka tajā brīdī, kad bērns vēlās pāri palodzei, jūs novērsāt skatienu vai pat piesedzāt acis ar roku - it kā tas kaut ko mainītu tajā, ko jūs jau esat redzējis, it kā tad jūs varētu mēģināt sev iestāstīt, ka nekā tāda nebija, vienkārši atvērts logs un ielas skaņas?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}