Aizraujoši vērot, kā tagad 40 procenti balstiesīgo lamā 60 procentus par to, kādi tie ir muļķi, kas tikai to vien prot, kā čīkstēt un žēloties par slikto valdību, bet, kad jānobalso pareizi, tad to nedara. Viņu izplatītākais sauklis ir "Nu tad tagad vainojiet paši sevi!", nepieļaujot pat domu, ka nenobalsojušie arī būtu varējuši rīkoties atbilstoši savai dziļākai pārliecībai. Turklāt, nobalsojušie "par" uzskata, ka ir rīkojušies, paužot savu dziļāko pārliecību, savukārt nenobalsojšie viņuprāt tā esot rīkojušies kliķes demagoģijas ietekmē. Tā vien šķiet, ka demokrātiskie 40 procenti uzskata pārējos 60 procentus par trulu un bezatbildīgu masu. Un kā viņiem nebija bail šādai masai uzticēt tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu?



p.s. protams, arī manā vērojumā cauri spīd pārliecība par to, ka es vienīgais esmu pareizi domājošs, bet pārējie pusotrs miljons balstiesīgo ir satrakojies pūlis, taču parādiet man kādu, kurš tā nedomā!

p.s.2 nu labi, labi, patiesībā es neuzskatu, ka esmu gudrāks par pusotru miljonu. patiesībā es paļaujos uz balsojuma rezultātiem, jo tie atspoguļo tautas lielākās daļas nostāju, kuru ietekmēt nācijas gudrākajiem prātiem bija dotas visas iespējas

kas ir visbēdīgāk - tas, ka saasinātā retorika par to, ka "šis ir tas brīdis, kad izšķiras mūsu valsts nākotne" un "ja tu nenobalsosi pareizi" vai "ja tu neatnāksi rīt uz mītiņu", tad "rīt mēs pamodīsimies pavisam citā valstī" - šī retorika (zatrudņajus pateikt, kurš no kura to iemācījies - žurnālisti no partijām, pilsoniskā inteliģence no žurnālistiem vai partijas no pilsoniskās inteliģences) kļūst aizvien neirastēniskāka un turklāt aizvien biežāka, es lieliski atceros kādus desmit šādus gadījumus, kad tikai sludināts - viss, ja notiks tā un nevis tā, tad pizģec stabilitātei, pizģec demokrātijai vai jupis paraus nacionālu valsti, tā tas bija ar katru referendumu, par valodu, par eiropas savienību, tā tas bija par drošības likumiem, par loskutovu - katrreiz ticis apgalvots, ka šī nu vienreiz ir tā reize, kad tautai ir jāsaprot un jārīkojas, šī ir tā izšķirošā un vienīgā reize, un katrreiz tauta rīkojas, kā jau nu tā parasti rīkojas - daži sašūmējas, daži sagruzās un viss turpinās, kā līdz šim.
bez šaubām, tas nogurdina.
un iedarbojas "vilks aitās!" sindroms.
bet citādi - tik stabilu un vienmērīgi plūstošu valsti kā Latviju vēl vajadzētu pameklēt. pat 17 procentu inflāciju mēs pārciešam kā ierastas ikrudens iesnas.

LETA: "Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna no kādas jaunveidojamas partijas, kas plāno startēt pašvaldību vēlēšanās nākamā gada vasarā, esot saņēmis piedāvājumu - 250 000 latu par iesaistīšanos politikā."

Aug paaudze, kuras priekšstats par sievietes orgasmu veidojies Zelta Zivtiņas reklāmas plakātu iespaidā.

normālā nācijā un pusgadsimtu agrāk tādā situācijā kā pie mums būtu sācies pilsoņu karš

DELFI: "Zatlers arī uzskata, ka referendums ir izdevies, jo visi ieguvēji un zaudētāju nav."

"Savukārt komentējot pirms referenduma izskanējušo viedokli, ka svētdien "mēs pamodīsimies jaunajā Latvijā", Zatlers vien norādīja, ka katru dienu ir jauna Latvija."