pelnītai nāvītei
tuvojas lēnītēm
garākais mēnesis gadā

vakar nejauši kādā krievu ziņu raidījumā ieraudzīju reportāžu no Amsterdamas, kur sākušies vietējās inteliģences protesta mītiņi pret valdības nodomu aizliegt psilocibīno sēņu tirdzniecību. kāds vīrs, uzkāpis uz podesta, kliedza megafonā: "Es esmu pārstājis lietot alkoholu, es esmu pārstājis smēķēt, pēdējos pāris gadus es lietoju tikai sēnes! Un tagad viņi grib man atņemt arī to?!"

sugas purpināšanas instinkts

izlasīju satori.lv astoņpadsmitgadīgas dzejnieces dzejoļus, kuros lietoti tādi vārdi kā "ligzdbēdža spārnos", "irkstošs lietus", "skābst sirdis un sasmadzē", "nāc, šonakt melni samta dīvāniņi kā glaudīgi lāčādas paklāji būs mūsu āda, mīļais", vispār jau seksīgi

No rīta sagribējās paklausīties "Messer Chups" un konstatēju, ka pārceļot fonotēku uz 500Gb cietni bez pēdām ir pazuduši divi folderi - "M" un "N". Nu man atkal dzīvē ir mērķis.

man pienāca smalkpapīra vēstule no Japānas ar nesalasāmiem burtiņiem un atzīšanos mīlestībā!