Apollo: "Itālijas valstsvienības futbolists Marko Materaci atklājis, ko pateicis Francijas izlases kapteinim Zinedinam Zidānam pagājušā gada Pasaules kausa izcīņas finālspēlē. «Man patīk tādas maukas, kā tava māsa,» tieši šos vārdus pēc Materaci apgalvojuma viņš esot pateicis Francijas izlases pussargam. Atgādinām, ka pēc Materaci teiktā, Zidāns pieskrēja pie itāliešu futbolista un ar galvu iesita Materaci pa krūtīm, par ko saņēma sarkano kartīti. Jāpiebilst, ka agrāk Itālijas izlases aizsargs noliedza, ka izteicis rupjus apvainojumus, aizbildinoties ar to, ka izmantojis tikai kādu no standarta frāzēm."

Kā raksta «Vakara Ziņas», nu Gulbja pacietības mērs esot pilns: http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/106625

Jaungulbenes pagastā mīklainos apstākļos pazūd nokautu teļu ķermeņi

p.s. cīsiņš mīklā!

es tikmēr paklausīšos šo Blonde Redhead albumu un pateikšu jums, vai ir vērts:

tad jau labāk paklausieties Sneikmena šovu no Yellow Magic Orchestra 1983. gada albuma Multiplies (iesaku klausīties pa vienam failam, bet nemanāmi uzstādot repeat funkciju, vai tad es kādreiz jums būtu ieteics ko sliktu?):

Sneikmens piedāvā Ohiras kungam kaut ko nopirkt 3Mb
Sneikmens stāsta Ohiras kungam par japāņiem 3Mb
Kāds klauvē pie durvīm (Japānā)2 mb

p.s. īpaši iesaku virginia_bitch un marabou, protams

viens no dīvainākajiem šī gada notikumiem mūzikā ir grupas Shearwater pāriešana uz ierakstu kompāniju Matador, kā rezultātā viņi VĒLREIZ ierakstīja savu pāgājušā gada albumu Palo Santo, kas 2006. gadā tika izdots ierakstu kompānijā Misra un bija, kā saka, guvis kritiķu atzinību. Tad lūk, viņi šo albumu gandrīz nemainīgu ieraksta VĒLREIZ, izdod ar tādu pašu nosaukumu un pievieno bonus disku, kurā ir vēlreiz TĀS PAŠAS dziesmas, tikai demo ieraksta variantā, kas GANDRĪZ neatšķiras no iepriekš izdotā. rezultātā mums ir brīnumjaukas vienpadsmit dziesmas trīs dažādos ierakstos. Lai gan jāatzīst, ka jaunās versijas IR spēcīgākas gan tembrāli, gan emocionāli.



p.s. visā šajā parādās kāda ineresanta konceptuāla nianse, kas mūsdienu mūzikā jau kādu laiku ir pazudusi - tā ir pārliecība par to, ka DZIESMA ir svarīgākais un tikai pēc tam seko izpildītājs, autors, žanrs, producents un mārketings. kādreiz popmūzika bija tieši dziesmu pārdošana, pēc tam - slaveno zvaigžņu pārdošana, bet tagad jau kādu laiku popmūzika ir žanru tirgus, kurā tiek pārdots jaunākais glitch'n'blues vai hardcore-dreamo, un nav svarīgi, ne kas to izpilda, ne vēl jo mazāk - KURU GABALU izpilda, jo visi gabali attiecīgajā divdienīšu žanrā ir vienādi. Bet šeit džeki ir sarakstījuši DZIESMAS, kurām ir konkrēti nosaukumi, melodija un lirika. Un šis dziesmas var dziedāt tā un šitā, gan viņi, gan kāds cits, tas pat nav svarīgi. Citiem vārdiem sakot, kaut kāds pagāušais gadsimts, tipa Koula Portera vai Bilijas Holidejas laiki.