v-diena: "Svētdiena, 8. jūlijs (2007) 19:18

No Jelgavas pils ziņo Zane Zālīte-Kļaviņa: Jelgavas pilī Valsts prezidenta Valda Zatlera un viņa kundzes Lilitas Zatleres rīkotajā pieņemšanā jaunais valsts pirmais pāris sācis sasveicināties ar viesiem. ( ... tālāk ... ) L.Zatlere tērpusies vienkārša piegriezuma šampanieša krāsas kleitā garumā līdz celim, caurspīdīgām piedurknēm ar izšūtiem ziediem tādā pašā krāsā. V.Zatleram ir tumšs uzvalks, balts krekls un balta kaklasaite."

DELFI: Zatlers uzrunā inaugurācijas ballē sola darīt visu, lai Latvija būtu laimīgu cilvēku zeme.

Zatlers pateicās viesiem par klātbūtni. "Es nekad neaizmirsīšu Jūsu šīvakara sirsnīgos acu skatienus un ( ... tālāk ... )

runājot par Zatlera inaugurācijas viesu sarakstu, es tomēr nesaprotu, kāpēc no no Dailes teātra un Nacionālā teātra aicināti ir direktori, bet nav aicināti mākslinieciskie vadītāji, savukārt no JRT - Alvis Hermanis, kurš ir mākslinieciskais vadītājs, nevis direktors, kā viņš nosaukts sarakstā. Vēl es nesaprotu, kāpēc izvēlētas Rēzija Kalniņa, Velta Līne un Baiba Broka (labākā no Dailes, vecākā no Nacionālā un smukākā no Jaunā?), savukārt aktieri vīrieši - Gundars Āboliņš un Vilis Daudziņš ir patiesībā abi no JRT. Nav kārtības!

varbūt parunājam par Drošības likumu grozījumiem?

Sestdien, 7.jūlijā, ap plkst.14 Aizputē atrasts kokā pakāries kāds 1988.gadā dzimis jaunietis, aģentūru LETA informēja Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Administratīvā biroja pirmās nodaļas priekšnieks Guntis Gēbelis. No neoficiāliem avotiem zināms, ka jaunietis visu pēdējo gadu runājis par pašnāvību. Kā uzskata tuvinieki, viņš bijis datoratkarīgs.

Šodien visa Rīga dīvaini ož. Pie Brīvības pieminekļa - kā no vistu kūts, pie Vērmanīša - kā Indijas atkritumu izgāztuvē, pie veikala Zara - pēc slapja suņa.

Latvijas Avīze: "Rīdzinieks, mākslinieks un burātājs Artis Buks laikrakstam pastāstīja, ka viņš kopā ar nelielu kompāniju jauki vadījis laiku uz jahtas «Ad Nauseum», priecājoties arī par izpletņlēcējiem, kuri lēkuši virs netālu esošās Spilves lidostas, kad pēkšņi viņa deviņus gadus vecais dēls Krišjānis iekliedzies..."

vo, šitais arī labs: "Vairāki iedzīvotāji lūdz Jūrmalas domi piešķirt Vīķei-Freibergai nekustamo īpašumu."

nopirku amazonā trīs grāmatas:

# Bram Stoker and the Man Who Was Dracula
# Dracula's Crypt: Bram Stoker, Irishness, and the Question of Blood
# Dracula (Norton Critical Editions)

"Kā jūrmalnieki esam pārliecināti, ka kūrortpilsētas svaigais gaiss, priežu meža smarža, kāpu valdzinājums un jūras enerģija ir veicinājusi izcilās tautas prezidentes darbu. To nedrīkst novērtēt par zemu."

(c) jūrmalnieki

"Cietuma apstākļos man pasliktinājās veselības stāvoklis un bija nepieciešama nekavējoša augsti kvalificētu ārstu palīdzība," ar advokātu starpniecību nodotajā paziņojumā uzsver Lembergs.

"Izlasīju Diānas un Renātes vēstuli. Vispirms gribas viņas nomierināt, ka "lielā mīlestība" nekur nepaliks. Man pašam ir 19 gadu, pašreiz dienu Padomju Armijā. Tieši pēc iesaukšanas esmu daudz ko pārvērtējis un tagad redzu pavisam citādāku nekā agrāk. Esmu students, pašreiz mācības, protams, esmu pārtraucis. Arī man mājās palika mīļotā meitene. Līdz iesaukšanai bijām pazīstami nepilnus divus gadus. Iepazināmies diskotēkā, man bija 17, viņai 16. Viņa man iepatikās uzreiz, un nevis tādēļ, ka bija tāda kā visas pārējās, bet tieši otrādi - viņai nebija visa tā, kas tik ļoti raksturīgs meitenēm, kas regulāri apmeklē diskotēkas. Viņām ar laiku izstrādājas kaut kāda trafareta uzvedības, kustību un diemžēl bieži vien arī domāšanas norma, par apģērbu un matu sakārtojumu nemaz nerunājot.
Arī es pats kādu laiku organizēju diskotēkas, "profesionālas" intereses un tāpat atpūtas dēļ bieži tās apmeklēju, tātad pats piederēju pie šīs "diskojaunatnes". Beidzot nonācu pie secinājuma, kas mani pārsteidza. Katru diskotēku apmeklē vieni un tie paši jaunieši. Varētu domāt - labi vien ir, katram sava iemīļota atpūtas vieta. Taču tie paši jaunieši nākamajā vakarā sastopami atkal citā diskotēkā. Būtiska ir arī diskotēku kvalitāte. Bieži vien tā aprobežojas ar aizrobežu estrādes jaunākajiem grāvējiem un pāris raustīgiem prožektoriem - samaksā rubli un rausties līdzi, kamēr apnīk.
Kas gan var veidoties jaunieša galvā, kuram sestdienas un svētdienas paiet šādā atmosfērā, bet nedēļa tikai šīs sestdienas un svētdienas gaidās? Vēl ir atmiņas, kā viņš "salaida" ar to un kā šis "salika pa pieri" tam vai tam. Vairāk nekā. Skolā nav interesanti, mācīties nav vērts, jau kaut kā jau atestātu dabūšu un pēc tam tik taisīšu lielo rubli. Diemžēl tādas ir daudzu tīņu domas. Jābrīnās, cik garīgi truls var būt cilvēks šajā vecumā. Visas zināšanas izpaužas džinsu, krosa kurpju un jaunākās stereoaparatūras cenās, parasti tādēļ, lai zinātu, cik no vecākiem mēģināt izkaukt algas dienās. Par grāmatu cenām gan nav jēgas, jo ar lepnumu tiek ziņots, ka "es tādas nelasu".
To visu neesmu izdomājis, jo daudzus no šiem jauniešiem pazīstu. Viņu man kļūst vienkārši žēl. Protams, to neattiecinu uz visiem saviem vienaudžiem, visiem diskotēku apmeklētājiem. Tomēr es uzskatu, ka šāda jaunatnes masa kļuvusi dominējošā daudzās mūsu republikas diskotēkās."


JĀNIS, vēstule žurnālam "Liesma" 1986. gada martā