Es šonakt nosapņoju, ka Epikūrs ir teicis: "Mēs eksistējam tikai tik lielā mērā, cik lielā mērā par mūsu eksistenci zina mūsu draugi."

Mēs eksistējam tik ilgi, cik ilgi ir aktīva mūsu frendliste. Clickability of existence.

Es piemēram pateicīgi izlasu visus jūsu ierakstus, bet, ja redzu, ka ieraksts ir neinteresants vai par garu, tad pārlaižu acis tam pāri un nedusmojos, jo saprotu, ka mana eksistence ir cieši saistīta ar frendlistes nepārtrauktību un tai ir ne tikai vilņveida, bet arī korpuskulāra daba, taču mani aizvaino jūsu dusmīgie komentāri par to, ka es rakstu neinteresanti vai par daudz citēju Letas ziņas.

nepamet sajūta, ka uz jaunās 1 lata monētas attēlots kaut kas nepieklājīgs

cik reiz neesmu sev zvērējis neēst Ministru kabineta ēdnīcā, bet tāpat reizi četros piecos mēnešos aizmirstu un atkal uzraujos uz kaut ko baisu ar pēcgaršu

būtu uzlikuši uz lata vvf glīto frizūru - visi priecātos

jūs esat tik viegli uzbudināmi

vieni no mums eksistē kā mērķauditorija, citi - kā reklāmas klipi. reizēm mēs satiekamies.

cik liela ir tava mērķauditorija? cik lielā mērā tu esi mērķauditorija citiem? kāds ir tavs mesidžs, čelendžs un klikšķis?