Nepabeigtā dienasgrāmata


(bez virsraksta) @ 04:36

tirgus laukums, kafejnīcas
veikali un tilti
migla apklājusi zemi
ir gandrīz vai silti

vecpilsētas bruģakmenis
viņas kaklarota
tava meita atradusies
šorīt izvarota

viens no viņiem atzinies
smejot objektīvā
vēnas iztukšotas sausas
šai vēl esot dzīvai

asinīs mirkst viņu rokas
asinīs mirkst sejas
viņu valoda ir krēpas
dziesmas - suņu rejas

ieklausies, ko sāpēs stāsta
tavu senču sirdis
tev ir jāpiesaka karš
tev ir jāsit, dzirdi?

migla apklājusi zemi
ir gandrīz vai silti
suņi rej uz karavānu
suņa kaulu milti

asinīs mirkst viņu rokas
asinīs mirkst sirdis
migla apklājusi zemi
tev ir jāsit, dzirdi?
 

(bez virsraksta) @ 14:01

Atsaucoties uz laiku pa laikam cibā iepostētajiem traumatiskajiem satikšanās gadījumiem ar virinātājiem un dročītājiem, es gribēju uzdot jautājumu - vai ir kāds vīrietis, kurš dikti nobītos, sašustu vai apvainotos, ja mežā vai tramvajā ieraudzītu masturbējošu sievieti? Un ja vēl tas notiktu ar zēnu pārejas vecumā? Domāju, ka viņš vēl ilgi atcerētos par šo gadījumu ar svētbijīgu pateicību. Kāpēc meitenēm tas ir savādāk?
 

Nepabeigtā dienasgrāmata