Man šodien izstāstīja, kas ir īmo - "Mati uz vienu pusi, lielas skumjas acis un fotoaparāts izstieptā rokā, ar kuru nofotografēt sevi no augšas." Vēl ir tādi, kurus no augšas nofotografējis kāds cits, bet viņi tikai izstiepuši roku, lai izskatītos, ka fotografējuši paši. Tie ir pozerīmo. Ielinkojiet man te, lūdzu, kādus paraudziņus, ja esat pamanījuši kaut kur draugos vai tamlīdzīgi.

pēdējā laikā cenšos atradināties

Neatkarīgā: "Līdz ar to otrdien domes sēžu zālē bija vērojama visai aizkustinoša aina — četri Žuravļovi."

Man šķiet, ka digitālo ziepjutrauku sektorā piedāvājuma dažādība ir pārsniegusi veselā saprāta un veselīgas konkurences robežu. Cilvēki gluži vienkārši vairs neredz iespēju izvēlēties fotoaparātu cenu līmenī 100-250 Ls. Piedāvājumā ir pāri par 200 dažādu nosaukumu, izskata un parametru kameras, veikalu plauktu saturs vispār nedublējas, katreiz, kad tu noej garām, tur ir pavisam citi fotoaparāti un pārdevēja jautājums "Kādam nolūkam jums to vajadzēs?" ir pilnīgs blefs. Cilvēks, kurš zina, kādam nolūkam viņam vajadzīgs fotoaparāts, to jau ir nopircis.

p.s. Cita lieta, ja paskatās sektorā virs 650 Ls. Tur uzreiz viss skaidrs - izvēlies no pieciem sešiem tirgus līderiem to, kas labāk izskatās vai smaržīgāka brenda. Vai, piemēram, vinila atskaņotāju segmentā vispār nav konkurences - Rīgā ir nopērkami divi atskaņotāji. Viens pa 179 Ls, otrs no pulēta cēlkoka riņķiem kaut kur pie 350.