migla ienāk pilsētā,
sakiet onkuļiem atā

epidemiologi par iespējamo infekcijas pārnešanas faktoru uzskata minētajā restorānā gatavotos tunča salātus

Ir viena lieta Cibā, kas man nepatīk, bet, ja es jums to pateikšu, jūs apvainosieties. Protams, man nepatīk, ja "redzat" vietā raksta "redziet", bet tas vēl ir sīkums, to es labprāt pieciešu, man pat drusku nāk smiekli par to, ka uzrakstītais tad sanāk tāds kategorisks, nu, tāda kā pavēle, normatīvs operacionāls vēstījums vai uzdevums, bet man nepatīk kaut kas cits un tas nav tajā, kas uzrakstīts, no tā var tikai nojaust, kas patiesībā notiek ar cilvēku, un man šo paslēpto cilvēku ir žēl. Un vēl es dusmojos uz viņu. Es ar to domāju ierakstus, aiz kuriem slēpjas kaut kādas sāpes un skumjas, lai arī paši ieraksti ir apņēmības pilni un priecīgi. Dažkārt tie ir romantiski un skaisti, bet es uzreiz paskatos aiz plānā monitora kārtiņas un man šķiet, ka es redzu nelaimīgu un pēdējiem spēkiem kaut ko skaistu uzrakstījušu cilvēku. Un tad man uzreiz nepatīk lasīt šādus ierakstus. Tāpēc lūdzu, esiet priecīgi un skaisti, jo neglīti, bēdīgi un slimi dumiķīši nevienam nav vajadzīgi! Esiet laimīgi un sapņaini, un tad man būs vienalga, ko jūs tur rakstāt, es vienalga jūs mīlēšu. Tad jūs pat drīkstat rakstīt skumjas lietas un arī neglītas ar gramatiskām kļūdām. Vienalga.

Un vēl man nepatīk padara nervozu tas, ka cilvēki lasa vien manis uzrakstītā teksta virspusi. Piemēram, ja es ironizēju par to, kā cibas lasītājs (iekāres, prieka vai dusmu subjekts) uztver cibas rakstītājus (iekāres, prieka vai dusmu objektus), nevajag jau uzreiz domāt, ka es tiešam gribu jums kaut ko aizliegt vai pavēlēt. :D

p.s. to, ka es jūs tik un tā mīlu, jau tikai retais izlasīja

Salāti Akustiskie

bet varbūt, ka jābeidz te un jāsāk viss no jauna?