Pēdējie vārdi pirms nāves

Johanness Brāmss: (iedzēris glāzi vīna) "Ak dievs, cik garšīgi!"
Dmitrijs Šostakovičs: "Esmu dzīvs un dzīvošu vēl simts gadus!"
Rihards Vāgners: "Mans pulkstenis!"
Fēlikss Mendelsons: "Esmu piekusis, ļoti piekusis."
Van Gogs: (atbildot uz brāļa teikto, ka viņu noteikti izglābs) "Bezjēdzīgi, skumjas tik un tā nepāries."
Ņikita Hruščovs: (vēršoties pie meitas) "Radočka, kā man gribētos alu un sālītu gurķīti!"
Leonīds Brežņevs: (vēršoties pie apsardzes darbinieka) "Saša, uzmodini mani no rīta tā paagrāk, man jāsagatavojas plēnumam."
Helēna Čaušesku: (vēršoties pie virsnieka, kurš komandēja karavīrus pirms nošaušanas) "Ejiet jūs visi pie velna mātes!"
Imanuēls Kants: "Labi!"
Nikolo Makiavelli: (garīdzniekam, kurš aicināja nožēlot grēkus) "Ko lai es nožēloju? Savu veselo saprātu?"
Leonardo da Vinči: "Piedodiet... es neizdarīju to, ko gribēju."
Heinrihs Heine: "Dievs man piedos, viņam tāds darbs."