Strasbūrā pavasaris - saules piesmieti trotuāri, tilti un baznīcas, cilvēki laiski un priecīgi, vienu vakaru pulcējas dumpim pret valdību, citu - karnevālam ar pūtēju orķestru parādi orangutanu tērpos un sambas ritmiem, bet svētdienas rītā baznīcu zvani taisa kaut kādu ambientu mākoni pār kanāliem, tas atsitas pret Nacionālā teātra sienām, uz kurām rakstīts: "Mūsu vecāku seksuālās neirozes", sākot no 1. aprīļa, sāpes pāriet, taču lēmums uzvilkt jaunās kurpes nebija pārdomāts. Varbūt, atvērt vīnu?


upd. Man patīk, ka neaizsargātie wireless tīkli ir arī Francijā