Atcerējos, vakar redzēju krāniņa virinātāju - es braucu ar tramvaju pa Barona ielu, bet viņš tur stāvēja pieturā uz Tallinas ielas stūra, melnā pieklājīgā aizpogātā mētelī, ap gadiem 45, tumšiem, saķemmētiem matiem un koptu pieguļošu bārdiņu, viņš varētu būt kāda mēbeļu veikala direktors vai pat koncertmeistars Filharmonijā, kreisā roka mēteļa kabatā, to nedaudz paceļot, zem apakšējās mēteļa pogas izveidojas sprauga, kādi desmit centimetri, garāmejot kādai meitenei vai divām, viņš ar labo roku uzmanīgi pieskārās tikko manāmi piebriedušajam loceklim, faktiski šaubos, vai maz kāda no meitenēm todien viņam pievērsa uzmanību... tik kāds nožēlojams garāmbraucējs tramvajā, garlaikoti piespiedis seju pie netīrā stikla

a tā ir taisnība, ka šodien nav jāiet uz darbu?

2004.gada 16.novembrī Upeniece nopirka veikalā vairākus litrus alus un uzaicināja savus bērnus Ingu un Raimondu to iedzert kopā ar viņu savās mājās Rīgas rajona Stopiņu pagastā.

Dzīvoklī tobrīd gulēja Upenieces faktiskais vīrs Sergejs Pavlovs, kurš pēc pamošanās devās uz virtuvi un vēlējās iedzert kopā ar sievieti un bērniem. Upeniece atteicās viņam alu ieliet. Būdama iereibusi, sieviete Pavlovu pagrūdusi un viņam vairākas reizes iesitusi. Kā informēja Eida, vēlāk arī bērni sākuši sist savu tēvu.

Pēc tam, kad Pavlovs abiem bērniem pateicis, lai pie viņa vairs nenāk, jo tieši Inga un Raimonds traucē viņam dzīvot, meita Inga aizgāja uz virtuvi pēc naža un pēc tam vairākas reizes iedūra tēvam sirds rajonā. Būdama naidīgi noskaņota pret Pavlovu, arī Upeniece izdarīja vairākus dūrienus. Pēc tam māte lika bērniem iznest sadurto Pavlovu no dzīvokļa.